Viļņas vecpilsētas iedzīvotāju redzeslokā – kultūras mantojuma objektu atjaunošanas darbi

2021.06.01

Viļņas vecpilsētas iedzīvotāju redzeslokā – kultūras mantojuma objektu atjaunošanas darbi

Palielinoties jaunu dzīvojamo ēku būvniecības apjomam galvaspilsētā, arī Vecpilsētā un tās tuvumā, daudzu seno ēku, tostarp arī kultūras mantojuma ēku restaurācijas un sakārtošanas tempi ir nepietiekami.

Viļņas vecpilsētas unikalitāte ir atzīta pasaules mērogā, 1994. gadā tā ir iekļauta UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Tāpēc tās sakopšanai un sakārtošanai vispirms ir jābūt paredzētai ēku stāvokļa uzlabošanai un to autentiskās vides saglabāšanai.

Viļņas vecpilsētā ir apmēram 1 500 ēkas, 95% no tām ir kultūras mantojuma ēkas. Ceturtdaļai no šīm ēkām ir nepieciešami atjaunošanas darbi ar mērķi saglabāt unikālās ēkas detaļas, paaugstināt ēku un to apkārtnes vērtību.

Kā apgalvo Viļņas vecpilsētas atjaunošanas aģentūras (VšĮ Vilniaus senamiesčio atnaujinimo agentūra) direktors Ģedimins Rutkausks, vēl 1993. gadā – pirms Viļņas vecpilsētas iekļaušanasUNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – starptautiskais ICOMOS eksperts, kas pārbaudīja vecpilsētas vērtību un stāvokli, izteica būtisku piezīmi, ka lielākais un ilgtermiņā bīstamākais trūkums ir ēku sliktā ekspluatācija, apsaimniekošana, tās tradīciju un kārtības trūkums.

“Tikai atsevišķos gadījumos, atjaunojot dzīvokļus, iedzīvotāji pievērš uzmanību ēkas vispārējam fiziskajam stāvoklim. Tikai maza daļa ēku līdzīpašnieku to saprot un iespēju robežās atbildīgi cenšas panākt nepieciešamo ekspluatācijas sakārtošanu. Taču lielākais šķērslis šiem darbiem ir ierobežotās finanšu iespējas,” apgalvo G. Rutkausks.

Lai veicinātu kultūras mantojuma ēku un to apkārtnes sakārtošanu un atvieglotu vēsturisko ēku līdzīpašnieku finansiālo slogu, Viļņas vecpilsētas atjaunošanas aģentūra kopš 2000. gada īsteno Vecpilsētas atjaunošanas programmu. Galvaspilsētas pašvaldība 2015.–2020. g. vēsturisko ēku īpašniekiem piešķīra atbalstu gandrīz 2 milj. eiro, bet 2021. g. – vairāk nekā 600 tūkst. eiro apmērā.

“Diemžēl bieži vien tikai mazākā daļa vēsturisko ēku līdzīpašnieku spēj atvēlēt ēkas ārpuses remontam nepieciešamos līdzekļus. Tāpēc atbalsts dod vecpilsētas iedzīvotājiem lielisku iespēju ne vien tikt galā ar ēku ārpusi – atjaunot jumtu, fasādes, pagalmus, nodrošināt tajās ērtu un drošu dzīvošanu – bet arī aizsargā kultūras mantojuma objektus no izzušanas, paildzina to mūžu un grezno pilsētu,” sacīja aģentūras direktors.

Veicot vēsturisko ēku sakārtošanas darbus, galvaspilsētas pašvaldība sniedz 50% atbalstu balkonu, lodžiju, karnīžu atjaunošanai. 50% atbalsts tiek piešķirts arī kultūras mantojuma apvidos esošo kultūras mantojuma objektu un kultūras mantojuma ēku ārpuses sakārtošanai. Jumta atjaunošanas darbiem un vecpilsētas iekšpagalmu atjaunošanai tiek nodrošināti 40% no nepieciešamajiem līdzekļiem.

Aģentūra sadarbojas ar uzņēmumu, kas Viļņas vecpilsētā sniedz dzīvojamo ēku administrācijas un apsaimniekošanas pakalpojumus, “Senamiesčio ūkis”, kas pieder pie “Civinity” uzņēmumu grupas, 2020. gadā atjaunoja 10 vecpilsētas ēkas, kuru kopējā platība sasniedz 20 tūkst. kvadrātmetru. Pagājušajā gadā uzņēmums, sadarbojoties ar Aģentūru, palīdzēja iedzīvotājiem saņemt pašvaldības sniegto atbalstu, vecpilsētas teritorijā sakārtojot arī trīs avārijas stāvokļa objektus.

“Vecpilsētā esošo vēsturisko ēku atjaunošanai tiek izvirzītas ļoti stingras prasības, tāpēc, veicot sakārtošanas darbus, ir jāizmanto tradicionālie būvmateriāli, jāatjauno unikālie arhitektūras elementi, kā arī jānodrošina darbu kvalitāte un ilgmūžība,” apgalvo “Senamiesčio ūkis“ direktors Martīns Naujoks.

Uzņēmuma pārstāvji, runājot ar vecpilsētas iedzīvotājiem, uzsver, ka nekopta fasāde vai jumts apdraud ēkas iedzīvotājus un garāmgājējus. Laikus neveikti darbi arī ietekmē ēkas konstrukciju stabilitāti un saudzējamās detaļas, ja tās tiek nolaistas, rodas lieli zaudējumi.

“Konsultējot vecpilsētas iedzīvotājus, aicinām viņus izmantot sniegto atbalstu un novērst radušos draudus. Ir svarīgi saprast, ka koptas un laikus sakārtotas ēkas sniedz ne tikai jaunu dzīves kvalitāti, bet arī paaugstina īpašuma tirgus vērtību, drošību un samazina iespējamās remonta izmaksas. Prieks, ka Viļņas vecpilsētas atjaunošanas aģentūra ir uzsākusi šo lielisko iniciatīvu un palīdz atsvaidzināt vecpilsētu. Ar aģentūras, iedzīvotāju un ēku pārvaldnieku kopīgiem spēkiem varam sasniegt labākus rezultātus, padarot Viļņas vecpilsētu skaistāku,” sacīja M. Naujoks.

Viļņas kultūras mantojuma aizsardzības zonā esošo mikrorajonu (Vecpilsētas, Žvērīnas un Naujamiestes) iedzīvotāji var pretendēt uz sniegto atbalstu vēsturisko daudzstāvu ēku atjaunošanas darbu veikšanai. Iedzīvotājiem vispirms ir jāvēršas pie daudzstāvu ēkas apsaimniekotājiem un jāizsaka vēlme veikt ēkas atjaunošanas darbus. Savukārt ēkas apsaimniekotājs rīko sapulci (karantīnas laikā tā notiek attālināti), kurā iepazīstina ar plānotajiem projekta sagatavošanas darbiem. Plānotajiem projekta darbiem ir jāpiekrīt 50% + 1 ēkas dzīvokļu īpašniekiem.

Visbiežāk dokumentu sagatavošanas process līdz būvdarbu sākumam aizņem četrus līdz astoņus mēnešus. Atjaunošanas process ilgst no trim līdz sešiem mēnešiem, atkarībā no veicamo darbu apjoma. Pēc projekta administratora izveidotā līguma par veikto darbu kvalitātes uzraudzību atbild tehniskais uzraugs. Viņam ir jānodrošina būvdarbu veikšana pēc būves projekta, jākontrolē būvniecībā izmantoto materiālu un ierīču kvalitāte. Atjaunotā daudzstāvu nama darbu garantija – 5 gadi, 10 gadu garantija tiek sniegta ēkas slēptajiem elementiem (gruntēšanai, plaisu šuvēm u.c.).

Svarīgākais ir zināt, ka ēku kopšana un sakārtošana ir svarīgs un neatliekams darbs. Īpaši aktuāli tas ir vērtīgiem, seniem, kultūras mantojuma objektiem, jo nesakārtotu ēku stāvoklis mūsu klimatisko apstākļu dēļ strauji pasliktinās, iznīcinot ēku autentisko saturu, drošību un vērtību.

https://www.delfi.lt/miestai/vilnius/bijo-kad-nesunyktu-vilniaus-senamiescio-namai-ne-visi-turi-pinigu-statiniams-issaugoti.d?id=87288555

dav